Vēsture

Valmieras bibliotēkas vēsture

Pirmās ziņas par vēlmi izveidot Valmierā publisko bibliotēku atrodamas Latvijas Valsts Vēstures arhīva fonda "Vidzemes gubernatora kanceleja" dokumentos.

1841.g. 3.jūnijā no Jelgavas uz Valmieru tiek atļauts pārvest iznomājamo grāmatu bibliotēku, lai izveidotu publisko bibliotēku.

Par Valmieras pilsētas bibliotēkas dibināšanas gadu ir visai pretrunīgas liecības.
Pirms 1919. gada pilsētas bibliotēka atradās Rīgas un Ziloņu ielas krustojumā, Rīgas ielā 26.

1920.g. Valmieras pilsētas valdēs ziņas Izglītības Ministrijas Vispārējam departamentam teikts, ka Valmieras pilsētas bibliotēka, kura ir pilsētas īpašums, pastāv no 1918. gada maija.

Pilsētas (Vecpuišu) parka telpās 1919. gada februārī sāk ierīkot Tautas bibliotēku un pārējās telpās publisko lasītavu.
Grāmatu fondā vairāk kā 4000 krievu un latviešu grāmatu, kurām ar laiku pievienots 5000 sēj. lielais vācu, franču, krievu u.c. grāmatu krājums. Tomēr Latvijas Valsts arhīvā ziņu, kas apstiprinātu 1919. gadu kā Valmieras pilsētas bibliotēkas dibināšanas gadu, nav.

Pēc padomju iekārtas likvidēšanas Latvijā Valmieras pilsētas bibliotēka atjauno savu darbību 1920.g. 24.februārī, atgriežoties savās agrākajās telpās Valmierā, Rīgas ielā 26. Divus mēnešus pēc bibliotēkas atklāšanas tika atvērta arī lasītava.

1920.g. vasarā tiek sastādīts visu bibliotēkai piederošo grāmatu inventāra saraksts, uzņemot tajā pāri par 4200 sēj.

Ar 1927.g. 1.janvāri Valmieras pilsētas bibliotēka pilsētas iedzīvotājiem tiek pārvērsta par brīvbibliotēku.

1928.g. bibliotēka tiek pārvietota uz Pēterpils ielu 3 (vēlāk - Lāčplēša, tad - Tērbatas iela) - uz Valmieras latviešu biedrības namu, vēlāko Valmieras drāmas teātra veco namu. Šeit bibliotēka atrodas no 1928. - 1932.g.

1932.g. novembrī Valmieras pilsētas bibliotēka tiek pārvietota uz Piensaimnieku savienības namu Rīgas ielā 41 b (tagad - Rīgas iela 27).

Ar 1942.g. 1.janvāri Valmieras pilsētas bibliotēka tiek nodota Valmieras pilsētas valdes pārziņā.

1943.g. bibliotēka tiek ieskaitīta to bibliotēku skaitā, kam caur attiecīgām grāmatnīcām pienākas saņemt no visiem jaunizdevumiem pa eksemplāram.

1945.g. 5.jūlijā izdarīta pirmā Valmieras bibliotēkas pārbaude, sastādīts akts, bibliotēkas grāmatu fonds ir 24846 vienības.
1945.g. bibliotēka kopumā aizņem 3 istabas - abonements, darba istaba un arhīvs, kur atrodamas no apgrozības izņemtās un nolietotās grāmatas.

1946.g. bibliotēkā ir arī bērnu nodaļa, kurai atsevišķas telpas nav.

1949.g. Valmieras apriņķa bibliotēka darbojas kā metodiskais centrs.

Kopš 1970.g. oktobra Valmieras rajona bibliotēkā strādā bibliogrāfs.

1976.g. rajona bibliotēka sāk centralizēti apstrādāt grāmatas visam rajonam . Valmieras rajona centralizētās bibliotēkas sistēmas ietvaros darbojas 35 bibliotēkas, tajās skaitā 28 ciemu, 3 bērnu, 3 pilsētas un 1 pilsētciema bibliotēka.
Vienotais grāmatu fonds no 1977.g. pieejams visiem rajona lasītājiem.

1997. g. februārī Valmieras centrālā bibliotēka sāk darbu ar IIS ALISE.

1998.g. sākta sadarbība ar Vidzemes augstskolu.

1999.g. maijā tiek izveidots interneta pieslēgums Valmieras centrālajai bibliotēkai Rīgas ielā 18.

2000.g. maijā uz Cēsu ielu 4 pārceļas Valmiera centrālās bibliotēkas Komplektēšanas un apstrādes nodaļa.

2000.g. Valmieras centrālās bibliotēkas veidotais Valmieras rajona tautas bibliotēku elektroniskais kopkatalogs iekļaujas Latvijas virtuālajā bibliotēku kopkatalogā, kura uzturēšanu nodrošina IS ALISE.

2000.g. 5.decembrī Vidzemes augstskolas un Valmieras centrālās bibliotēkas datu bāzes tiek novietotas uz kopējā servera, izveidojot kopējo abu bibliotēku datortīklu.

2007.g. rudenī noslēdzās Valmieras integrētās bibliotēkas izveide. 13. novembrī Valmieras Integrētās bibliotēkas atklāšana.

Valmieras bibliotēkas vadītāji:
no 1944.g. līdz 1947.g. februārim // Berta Biseniece
no 1947.g. līdz 1974.g. aprīlim // Valija Ceriņš
no 1974.g. līdz 1995.g. // Benita Antonija
kopš 1995.g. 27. decembra // Daiga Rokpelne

Vidzemes Augstskolas bibliotēkas vēsture

Vidzemes Augstskolas bibliotēka dibināta 1996. gadā, vienlaikus ar izglītības iestādi.

Pirmās telpas bibliotēkai – Valmierā, Tērbatas ielā 10. Meklējot iespējas nodrošināt studiju procesam nepieciešamo literatūru, tika uzsākts sadarbības projekts ar Valmieras bibliotēku.

1998. gada augustā - septembrī ViA bibliotēka un Valmieras (centrālās) bibliotēkas mācību un uzziņu lasītava pārceļas uz telpām Cēsu ielā 4. Vienkopus tiek izvietoti abu minēto bibliotēku krājumi, kas brīvi pieejami gan ViA, gan pārējiem lietotājiem. Tas ir pirmais solis ceļā uz integrētas bibliotēkas izveidošanu Valmierā. Bibliotēkas atklāšanas pasākumā klātesošos ar savu klātbūtni pagodina Norvēģijas karaliene Sonja.

2000. gadā Vidzemes Augstskola sadarbībā ar Valmieras bibliotēku un Valmieras pilsētas domi sāk darbu pie projekta izstrādes par ēkas Cēsu ielā 4, kur atrodas ViA bibliotēka, rekonstrukciju, kuras rezultātā vienā ēkā paredzēts izvietot visu Valmieras bibliotēku resursus, izveidojot Integrētu bibliotēku.

2002. gadā ViA bibliotēka iestājas Latvijas akadēmisko bibliotēku asociācijā

Kopš 2003. gada 30. janvāra VIA bibliotēka ir Pasaules Tūrisma asociācijas depozītbibliotēka.

2003. gadā tiek izveidots ViA un Valmieras bibliotēkas elektroniskais kopkatalogs, vienots lasītāju reģistrs un uzsākta automatizēta lasītāju apkalpošana.

2004. gada decembrī sākas Cēsu ielas 4 renovācijas darbu 1. kārta - cokolstāva izbūve, kuru paredzēts veikt līdz 2005. gada septembrim (bibliotēkas krātuves, datorklašu, darbinieku telpu, pasākumu telpu, kafejnīcas).

2005. gada pavasarī Vidzemes Augstskolas bibliotēka tika akreditēta un ieguva vietējas nozīmes bibliotēkas statusu.

2005. gadā tika izveidots Baltijas valstu un Ziemeļvalstu apvienoto/integrēto bibliotēku sadarbības tīkls, kurā darbojas arī Vidzemes Augstskolas bibliotēka un Valmieras bibliotēka.

2007. gada rudenī noslēdzās ViA renovācija un Valmieras integrētās bibliotēkas izveide Valmierā, Cēsu ielā 4. No 13. novembra studentiem, pilsētas pieaugušajiem un arī mazajiem lasītājiem Valmieras integrētajā bibliotēkā vienuviet ir pieejami ViA un Valmieras Bibliotēkas krājumi.